1. |
Viņa
04:35
|
|||
Tas skatiens tev liek novērsties
Tu izliecies
Un paša prāts tad apspiests tiek
Uz zemes šīs tu nekad nebūsi viens
Kā nekā nekas nav tev šeit liegts
Bet atverot acis tu attapsies
Tukša vietā kur neviena vairs nav
Un kad reiz pasacīts viss
Un izbļaustītas visas lamas
Liekas, ka nu jau būs miers
Bet katra elpa, krūtīs tā dur
Prāta dziļumos skan cilvēka balss
Tur viņa tev savu viedokli pauž
Tur viņa tev visu lauž
Un liekas, ka nu jau par daudz
Bet viņa tur, tik mauc un mauc
Un nožēlas acīs tev skatīties kauns
Kad saņemies tur viņas vairs nav
Un reiz, kad ir pasacīts viss
Un liekas, ka viss jau norimis
Tiek izbļaustītas visas lamas
Tiek saplosīta paša sirds
Un prāta dziļumos skan cilvēka balss
Ar asarām acīs viņa mauc un mauc
|
||||
2. |
Mājas
05:44
|
|||
Tur augšā visiem pāri, kur saplūst tavi sapņi ar pasauli
Un nav neviena kam paprasīt, kur pazudis ir tavs laiks
Tur lejā tas kaut ko maldās
Ar vienu aci uz tevi noraugās
Tam muļķim kaut kas padomā
Tas muļķis vienmēr kaut ko izdomā
Cik ilgi vēl ir jāiet
Cik ilgi vēl būs jāklaiņo
Cik ilgi vēl man jāmeklē
Cik tālu ir līdz mājām
Cik tālu ir līdz mājām
Kad nokrīt pirmās rudens lapas un putni projām aizlido
Liekas, uz neatgriešanos, tie atstāj tevi vienu
Bet tie vienmēr atnāk atpakaļ, tie vienmēr atlido
Tur augšā visiem pāri, kur nav neviena kam paprasīt
Kur pazudis esi tu pats
Cik ilgi vēl ir jāiet
Cik ilgi vēl būs jāklaiņo
Cik ilgi vēl man jāmeklē
Cik tālu ir līdz mājām
Cik tālu ir līdz mājām
Tur lejā tu kaut ko maldies
Ar vienu aci uz augšu noraugies
Tev muļķim kaut kas padomā
Tu muļķis vienmēr kaut ko izdomā
Cik tālu ir līdz mājām
Cik tālu ir līdz mājām
Cik tālu ir līdz mājām
|
||||
3. |
Saules
04:28
|
|||
Tur kur saule riet
Tur es eju neatskatoties
Tur tik mēness tiek izgaismots
Tur var paslēpties
Lai ar šeit neviena nav
Es dzirdu kāds mani sauc
Un lai ar cik šeit būtu auksts
Labāk, lai salst
Tur kur saule lec
Tur es eju
Nekā nebaidos
Tur es tevi sameklēšu
Nekā nepārmetot
Vai tiešām tu esi tik tālu
Ka nedzirdi, ka tevi sauc
Vai arī tev tik ļoti bail
Ka labāk ir ka salst
Kur divas saules meklē viena otru
Lai saplūstu uz mūžību
Tur tavas rokas sev klēpī liktu
Un tavu vaigu noglāstītu
Kur divas saules taps par vienu
Tur gaidu tevi ar smaidu liegu
Tur tavu sirdi salāpīšu
Ar mīlestību sasildīšu
Kur divas saules meklē viena otru
Lai saplūstu uz mūžību
Tur tavas rokas sev klēpī likšu
Un tavu vaigu noglāstīšu
Kur divas saules taps par vienu
Tur gaidu tevi ar smaidu liegu
Tur tavu sirdi salāpīšu
Ar mīlestību sasildīšu
|
||||
4. |
Dārzā
04:11
|
|||
Cēlam garam skaista miesa tiek
Un tad tai miesā stulbu prātu liek
Un tad tas prāts muļķības tur vāc
Līdz viedumam vieta vairs nepietiek
Un tajā dārzā tur tā miesa dzīvojas
Zem zilas debess starp citiem zvēriem barojas
Uzņem glupas atziņas
Par citiem zvēriem pasmejas
Un tajā dārzā tur pat arī vairojas
Un tad to miesu izvēles priekšā liek
Bet miesas prātam skaidrības nepietiek
Un tad tas zvērs instinktus lietā liek
Un kā mazs bērns pilnā rīklē brēc
Un tur viņš brēc, ka otrs zvērs viņu apmānīt grib
Un tajā dārzā viņi viens otra gudrības gāna
Un tad tie zvēri viens pret otru saceļas
Viņi tur ārdās un apgriež visu kājām gaisā
Nelabs skats paveras viņi viens otru sit
Zilā debess pārvēršas rūgti sārtā nokrāsā
Līdz pienāk brīdis, kad palicis ir tikai viens
|
||||
5. |
Tur
04:39
|
|||
Vai tiešām nekā nav palicis, kā tik atmiņa
Par it kā dzīvi, kuras nekad tev nav bijušas
Visa pasaule tev atvērās
Tu samulsi un tajā noslīki
Un kādu atkal Tur jau aizmirsi
It kā nekas nekad nebūtu noticis
Un Tur jau atkal tu maldījies
Ugunī kas sen jau dzisusi
Tās atmiņas ir tak aplamas
Sagrozītas, aptraipītas, svešu ļaužu apgānītas
Virs savu kalnu virsotnēm, tu Tur lidinies starp mākoņiem
Gaidi kad nāks lavīna, kas atsegs pazaudēto būtību
Visa pasaule tev atveras
Tu samulsti un tajā noslīksti
Un Tur jau kādu atkal aizmirsti
It kā nekas nekad nebūtu noticis
Un Tur jau atkal tu maldīsies
Ugunī kas sen jau dzisusi
Tās atmiņas ir tak aplamas
Brīžiem vietām sajauktas
Tās atmiņas ir tak absurdas
Visa pasaule tev atveras
Tu samulsti un tajā nogrimsti
Un Tur jau atkal kāds būs jāaizmirst
It kā nekas nekad nebūtu noticis
Un Tur jau atkal tu maldīsies
Ugunī kas sen jau dzisusi
Tās atmiņas ir tak aplamas
Tik ļoti sarežģītas
Līdz galam nepazītas
Visas vētras sen tak rimušas
Bet tu vēl turies pie rīta brāzmām
Sapinies savos melos
Par it kā dzīvi
Kuras nekad tev nav bijušas
|
K.B.Meier Riga, Latvia
"Minimalistic acoustic angst" is the best way to describe his music. Music that has been created in moments when heart demands to be restrained. Music that was inspired by emotions that wouldn't just leave you alone. Loneliness, addiction, love, fight with own mind, ambiguous world views, and everything else that just won't let you sleep at nigts. ... more
Streaming and Download help
If you like K.B.Meier, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp